Ķegums. Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos

Ķegums ir viena no astoņpadsmit projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” iesaistītajām Latvijas austrumu daļas pašvaldībām, kas atrodas Daugavas un Gaujas upju sateces baseinos.

Projekts tika īstenots arī Smiltenē, Ogrē, Līvānos, Cēsīs, Salacgrīvā, Alūksnē, Limbažos, Priekuļos, Valkā, Salaspilī, Lielvārdē, Ķekavā, Siguldā, Valmierā, Dagdā, Preiļos un Cesvainē.

Ķeguma ģeogrāfiskais izvietojums, konfigurācija un iedzīvotāju zemais blīvums būtiski sarežģīja būvdarbu veikšanu pilsētā. Ķegums ir tā kā izstiepts gar Daugavas krastu, šeit ir liels privātmāju īpatsvars un arī daudzdzīvokļu ēkās ir neliels iedzīvotāju skaits. Lai nodrošinātu kvalitatīvu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, bija nepieciešams izbūvēt garas trases, rēķinoties ar nevienmērīgo reljefu.

Pirmo Ķeguma ūdenssaimniecības uzņēmums Ķeguma stars sāka realizēt ūdensapgādes un kanalizācijas centralizēto tīklu paplašināšanu Rīgas–Daugavpils šosejas labajā pusē, radot iespēju centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgties 80 mājsaimniecībām, savukārt 43 mājsaimniecībām tika radīta iespēja pieslēgties ūdensapgādes sistēmai.

Patlaban šo iespēju ir izmantojuši 28 privātmāju īpašnieki, četri no tiem izvēlējušies tikai kanalizācijas pakalpojumus. SIA Ķeguma stars valdes loceklis Māris Juškāns skaidro: “Es varu saprast tos Ķeguma iedzīvotājus, kuri savos īpašumos ir izveidojuši dziļurbumus un ir apmierināti ar ūdens kvalitāti. Jāteic gan, ka arī no dziļurbuma iegūtais nekādā ziņā nevar būt labāks par ūdeni no centralizētās sistēmas, jo katrā mājā nav iespējams uzstādīt atdzelžošanas iekārtu, kādas ir ūdenssaimniecības uzņēmuma rīcībā. Visticamāk, ka ūdenim ir paaugstināts dzelzs saturs, tāpēc izlietnes un tualetes podi ātri vien iegūst brūnganu nokrāsu. Mūsu klienti jau ir aizmirsuši, kā tas ir, kad sanitāro mezglu tīrīšanai nepieciešama spēcīga sadzīves ķīmija.” Taču par visu vairāk ūdensapgādes uzņēmumu un arī Vides ministriju kā projekta kuratoru uztrauc gruntsūdeņu piesārņošana no lokālajām kanalizācijas nosēdakām. Ja kāds saka, ka viņa kanalizācijas ūdeņi tiek uzkrāti bedrē un vēlāk izvesti, tad lielākoties tie ir meli vai neizpratne par tehnoloģisko procesu lokālajās kanalizācijas sistēmās. Vajadzētu padomāt – vai tiešām izvedat tikpat daudz, cik ūdens iztērējat? Cik lielai ir jābūt kanalizācijas bedrei, lai tā spētu uzņemt ūdeni no vannas, dušas, tualetes, trauku mazgājamās un veļas mašīnas. Faktiski bedrē uzkrājas tikai biezumi – pārējais infiltrējas gruntī un pašteces rezultātā nonāk Daugavā. Ļoti labi šos procesus var redzēt Rīgas ostas teritorijā, kur dažviet, kad ūdens līmenis upē nokrītas, redzamas naftas produktu straumītes, kas no zemes slāņiem tek Daugavā. Tas ir vēsturiskais piesārņojums vēl no padomju laikiem, un paies vēl gadu desmiti, kad daba spēs tikt galā. Līdzīgi procesi notiek visu upju krastos, kur atrodas apdzīvotas vietas. Salacgrīva lokālo kanalizāciju rezultātā faktiski ir zaudējusi pludmali – smilts jūras krastā ir bioloģiskā piesārņojuma piesātināta – baltās smilts vietā tagad ir smakojoša zeme, kurā labi aug niedres. Paies daudz gadu, kamēr zeme attīrīsies. Ieteicams pārbaudīt, vai Ķeguma tuvumā upes krastā izraktā bedrīte smaržo pēc svaigas zemes vai tomēr rada nepatīkamu smaku. Māris Juškāns saka: “Diemžēl vēl nespējam pilnīgi visiem Ķeguma iedzīvotājiem nodrošināt centralizēto tīklu pieejamību, pagaidām tiem pieslēgties var tie, kuri dzīvo Rīgas–Daugavpils šosejas labajā pusē, kas atrodas tuvāk Daugavai. Patlaban plānojam iesniegt projekta pieteikumu ūdenssaimniecības sakārtošanas otrajai kārtai, kurā paredzam privātmāju rajonos centralizētos tīklus izbūvēt arī šosejas otrā pusē.”

Projekta finanšu, administratīvo un tehnisko vadību nodrošina Vides ministrija.

***

REALIZĒTIE LĪGUMI

– “Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve Ķegumā”, izpildītājs – pilnsabiedrība “BKT”, darbi uzsākti 5.05.2008., objekts nodots ekspluatācijā 14.10.2009., līguma summa 2 277 394,64.

– “Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Ķegumā”, izpildītājs – “Per Aarsleff” A/S, darbi uzsākti 25.06.2007., objekts nodots ekspluatācijā 3.12.2008., līguma summa 2 238 162,64.

– “Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija Ķegumā”, izpildītājs: SIA “BĀRA”, darbi uzsākti 19.12.2006., pabeigti 5.12.2007., līguma summa 1 472 498,13.

Raksts pārpublicēts no interneta portāla www.nra.lv

http://zinas.nra.lv/latvija/regionos/32058-kegums-udenssaimniecibas-attistiba-austrumlatvijas-upju-baseinos.htm